Cik nevaldāmi bērni aug!
Vai arī mēs tā augām?
Vēl nav ne gadiņš pagājis,
No ratiņiem kāpj laukā.
Vēl tiktos mazo brēkuli
Uz rokām paucināt,
Bet viņš jau pats grib kājām iet,
Viņš pats grib visu zināt.
Un it nekas nav atgriežams-
Uz pagājību aiziet
Gan pirmais apzinātais smaids,
Gan pirmās vēdergraizes.
Un it nekas nav atgriežams,
Viss rit un rit uz priekš,
Māt, paskaties- tavs mazulis
Jau smeļ ar pilnu riekšu....
(Ā.Elksne)
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
2 komentāri:
:)
skaists dzejolis!
Ierakstīt komentāru