"Nākamajā dienā Jānis atkal stāvēja un arī divi viņa mācekļi. Ieraudzījis Jēzu staigājam, viņš sacīja:"Redzi, Dieva Jērs!" Abi mācekļi dzirdēja viņu tā runājam un sekoja Jēzum. Bet Jēzus, apgriezies un ieraudzījis viņus sekojam, tiem jautāja:"Ko jūs meklējat?" Tie viņam sacīja:"Rabi (tulkojumā:Skolotāj), kur tu mājo?" Viņš tiem sacīja:"Nāciet un redzēsiet!" Tad tie aizgāja un redzēja, kur viņš mājo, un palika to dienu pie viņa. Tas bija ap desmito stundu. Bet Andrejs, Sīmaņa Pētera brālis, viens no tiem diviem, kas Jāni bija dzirdējuši un sekojuši Jēzum, vispirms atrada savu brāli Sīmani un viņam sacīja:"Mēs esam atraduši Mesiju" (tulkojumā:Kristus). Viņš to aizveda pie Jēzus. Uzlūkojis viņu, Jēzus sacīja:"Tu esi Sīmanis, Jāņa dēls; tevi sauks Kēfa" (tulkojumā:Pēteris)."
Cilvēki dara to, ko atzīst par svarīgu. Ne jau ka Jāņa un vēlāk Jēzus mācekļi nebūtu varējuši atrast ko citu, ko darīt. bet viņiem bija svarīgi klausīties Jāni, un, kad Jānis apliecināja, ka te ir kāds, kas svarīgāks par viņu, viņi seko Jēzum. Viņi grib zināt, kur Jēzus dzīvo un grib palikt pie viņa. Un atved arī citus pie Jēzus.
Galvenais, saprast, kas dzīvē ir svarīgs. Un kas ne tik ļoti.
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru