jaunas pasaules brīnums

man reizēm ir uzmākušās domas, ka es tagad esmu atdevusi savu brīvību prom vismaz uz gadiem 16 (un droši vien ilgāk), un vispār vēl ir jautājums, vai pēc tiem daudzajiem gadiem es vēl zināšu, ko ar savu atgūto brīvību iesākt. bērns paņem pilnīgi visu laiku, vismaz sākumā, un tas ir visai grūti brīžiem.

tomēr tam ir vēl otra puse. bērna rašanās un dzimšana ir tik neaptverams brīnums, ka to ir grūti saprast, kur nu vēl aprakstīt vārdos. bērnam dzimstot, jau nedzimst tikai jauns homo sapiens sugas pārstāvis, sākumā mātē top un vēlāk piedzimst vesela jauna pasaule - dzīva būtne ar tās domām, sajūtām, uztveri, sapņiem, pieredzi. jau pavisam mazam ķiparam, kas vēl tikai vicina rokas un kājas, ēd un guļ, ir sava personīgā neatkārtojamā pieredze, sava galva, kurā neviens nevar "ielīst". viņš ir izaudzis mātē un tomēr ir pats savs. un ir tik brīnumaini piedalīties jaunas pasaules tapšanā.